LatviešuРусскийEnglish
Svetdiena, 21.01.2018
Agnese, Agnija, Agne
Helgas Jaksones Gleznu izstāde "Viņas"


Par iecerēto izstādi Jūrmalas pilsētas muzejā māksliniece stāsta: “Izstāde ietvers sevī divas dažādas ekspozīcijas. Viena daļa sastāvēs no manu darbu retrospekcijas. Otrā būs gleznas, kas ir gleznotas uz kartoniem ar ierobežotu krāsu paleti (lietojot tikai četras krāsas).

Pārsvarā tā būs dokumentāla portretu galerija- man pazīstamas un nozīmīgas sievietes (kolēģes, draudzenes). Tēli ir fiksēti kādā no viņu dzīves mirkļiem, kas man ir licies saistošs. Tie ir it kā skicēti ar krāsu uz kartona. Portrets un konkrētu cilvēku attēlošana līdz šim nav bijusi mana radošā darba prioritāte. Mani vairāk saistīja tēlu un domas vispārinājums, krāsu laukumu kārtojums un kontrasti, līniju ritmi un formu plastiskums.”

Izvēlēties mākslas ceļu Helgai Jaksonei palīdzēja gan nejaušība, gan laimīgu sakritību virkne, tā nebija vecāku izplānota un veicināta izvēle. Kā jau daudziem māksliniekiem, ceļš no Pionieru pils bērnu zīmēšanas pulciņa aizveda uz Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (īpaša pateicība skolotājam Arnoldam Griķim), kur mākslas pamatu apguve bija ļoti nopietni un mērķtiecīgi organizēta, ar izteiktu virzību uz nākošo mākslas izglītības pakāpi – Valsts Mākslas akadēmiju. VMA koncentrēja sevī spilgtu un radošu vidi, kas tik ļoti atšķīrās no apkārtējās padomju pelēcības un bezcerības.
Mācību laikā liela nozīme bija tieši saskarsmei ar izcilām personībām, tādām kā K.Ubāns, E.Kalniņš, Ģ.Vilks, I.Zariņš, R.Bēms, B.Bērzinš, I.Vecozols, R.Valnere un citi. Īpašu nozīme mākslinieces radošās izaugsmes veicināšanā bija profesoram Indulim Zariņam, kuram piemita liels personības šarms un spilgta individualitāte, atraktivitāte un temperaments, kas spēja studentus rosināt un aizraut. Viņš iemācīja domāt mākslinieciskās kategorijās, kā arī izpausties radoši un drosmīgi. Helga Jaksone izstādēs piedalās no 1993. gada, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1990. gada. Direktora vietniece Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā.

Glezniecībā, dažādos radošā darba periodos, attieksme pret formālajiem izteiksmes līdzekļiem mainījās, sākotnējo interesi par gaismēnu un apjomu nomainīja dažādi formu meklējumi un stilizācija. Daudzfigūru lielformāta kompozīcijas ar izteiktu sižetiskumu aizstāja interese par cilvēku kā dominanti ar ļoti ietilpīgu saturisko slodzi. Tuvs māksliniecei ir tieši sievietes tēls, kas šķiet pašsaprotami, un tomēr tas nav konkrētas sievietes tēls. Nemēģinot ar to identificēties, bet drīzāk gan ar tā palīdzību noskaidrot sev svarīgus jautājumus. Tā ir sieviete, kas attieksmē pret laika ritumu un pasaulē notiekošiem procesiem, ir distancēti vērojošā, tomēr iekšēji ļoti aktīvā pozīcijā.

Arī interese par krāsu periodiski ir mainījusies – no tonāli telpiskām un gleznieciski harmoniskām krāsu attiecībām uz tīrām spektrālām krāsām un to kontrastiem. Vienmēr fascinējuši lieli krāsu laukumi un īpaši tas, kā tie izskatās lielās telpās, kā tie piepilda telpu un maina tās noskaņu. Šādus eksperimentus ar krāsu varēja atļauties, gleznojot interjera gleznojumus LU Pedagoģijas fakultātes vestibilā.
Periodiski aizrāvusi arī faktūra. Interese par to ir devusi stimulu eksperimentēt ar glezniecībai netradicionāliem materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem, kā arī apgūt dažādus mūsdienīgus materiālus un tehnoloģijas. Tādi materiāli izmantoti viesnīcas “Konventa sēta” interjera gleznojumos.

Helgas Jaksones radošajā darbā svarīgi, kā interese par vienu vai otru lietu, vai procesu rodas izjūtu līmenī un tikai tad apaug ar domu un noved līdz realizācijai. Tas ir ļoti individuāli, kā katrs mākslinieks nonāk pie mākslas darba. Māksliniecei tie ir mirkļa impulsi, skaņa, krāsa, gaisma, smarža, vai pateikts vārds.

Categorie: